Žestikulēšanas slēptais spēks komunikācijā





​Nesen izlasīju padomu, ka uzstājoties vajag izvairīties no žestikulēšanas un atmiņā man atausa pētījuma rezultāti, par kuriem biju lasījusi aptuveni gadu atpakaļ, kas pauda pretējo. Tāpēc ieintriģēta izdomāju par šo jautājumu uzrakstīt. Vispirms aicināju savus “sekotājus” sociālajos tīklos paust viedokli, par to, kuri runātāji patīk vairāk auditorijai – kas mazāk vai kas vairāk žestikulē. Saņēmu vairāk kā 30 atbildes, no kurām lielākā daļa atzina – tie, kas vairāk žestikulē. Bet sniegtās atbildes arī parādīja, ka ne visiem patīk žestikulētāji. Citiem kustības var traucēt fokusēties uz saturu.


Bet ko tad saka pētījumi? Un kas mūsdienās varētu būt labākā žestikulēšanas testa izvešanas vieta? Protams, TED Talks. Un to izdarīja Science of People. Viņi pētīja tūkstošiem stundu TED sarunas. Burtiski katrai sarunai, kas piedalījās analīzē, 18 minūšu laikā izskaitīja, cik daudz žestus lietoja ikviens no runātājiem. Un nonāca pie sekojošiem rezultātiem:

vispopulārākie TED runātāji izmantoja vidēji 465 žestus. Ne tik populāri – vidēji 272 žestus, lai arī tēmas bija vienādas vai līdzīgas, pēdējie nebija apbūruši auditoriju.





Neapšaubāmi rokām sarunas un runas laikā ir nozīme. Tā mums palīdz uzsvērt domu, paspilgtināt pieredzi un noturēt auditorijas uzmanību. Kā gan nē! Mēs šobrīd visi dzīvojam vizuālajā laikmetā. Televīzijā, sociālajos medijos vai žurnāla stāsts ir papildināts ar ņirbošu, krāsainu fotogrāfiju vai video, kas noteikti palīdz daudz emocionālāk nodot vēstījumu un noturēt uzmanību. Mums katram, komunicējot biznesa sarunas, tikšanās ar draugiem, televīzijas intervijas utml. laikā, ir iespēja izmantot roku žestus, kas vizuāli papildina mūsu stāstu.

Roku žests pat var sniegt daudz precīzāku kādas lietas raksturojumu, ja mēs, stāstot par izšūtajiem uz svārkiem ornamentiem, ar roku gaisā tos arī zīmējam, vai runājot par lieliem ienākumiem, ar rokām arī parādam, cik lieliem.

Babsonas koledžas profesore un biznesa sarunu vešanas eksperte Lakšmi Balačandra atklāj, ka “runāt ar rokām” ir gudrs veids, lai parādītu citiem, ka tev šis jautājums, par kuru tu izsakies, ļoti patīk un pat to sirds pukst straujāk. Izrādās, ka, analizējot verbālo un neverbālo valodu 185 riska kapitāla video prezentācijas, lielāko lomu tam, lai noskaidrotu, kas saņems naudas balvu, spēlēja nevis personas sasniegumi vai “pitča” saturs, bet gan dalībnieku pārliecinātība, degsme un entuziasms, kas tika pastiprināti, komunikācijā izmantojot žestikulēšanu.


Absolūti piekrītu manas aptaujas dalībniekiem, kas atzīmēja “patīk, ka ir dabīgi žesti”, “(roku kustībām) jābūt atbalstošām un pārliecinošām”, “ja nav nekādu žestu, tad rodas sajūta, ka lektors nav kopā ar auditoriju, ka viņš kā robots runā savu runājam”, “jā, būtu labi izrādīt dzīvības pazīmes Izkopta žestu valoda būtiski papildina stāstu!” un, protams, “ja vēl tie ir “saskaņoti” - apzināti vai intuitīvi lektors ar žestiem palīdz labāk uztvert saturu, tad vēl jo vairāk, tam ir spēks un vērtība”.


Rokas tāpat kā citas mūsu ķermeņa daļas spēlē būtisku lomu uzticības veidošanā.


Būs grūti runātājam iemantot klausītāju uzmanību, ja rokas slēps aiz muguras, kabatās. Jo no pirmatnējo cilvēku laikiem mums ir izveidojies instinkts, apskatot rokas (vai aiz muguras kaut kas netiek slēpts?), novērtēt, vai sarunu partneris ir draugs vai ienaidnieks. Vai es varu uzticēties vai nē.

Par roku spēku komunikācijā vajag īpaši padomāt šobrīd arī video konferenču režīmā. Ļoti bieži ir tā, ka mūsu rokas runājot vispār neredz. Video ekrāns ierobežo iespēju skatītājiem un klausītājiem nolasīt ķermeņa valodu. Tātad mēs savam teiktajam nepiešķiram “vizuālo formu” un ekspresiju. Mūsu degsme tiek vājināta. Rokas noteikti vajag izmantot. Bet rodas viens nelāgs efekts – sēžot pie sava datora un runājot kamerā, mūsu rokas ir ļoti tuvu priekšplānā. Tās izskatās lielas un novērš uzmanību no paša runātāja. Šis rada nevēlamu efektu. Tāpēc iesaku ar rokām noteikti žestikulēt, bet turēt tās tuvāk pie sevis, lai tās būtu tālāk no kameras.


Un, visbeidzot, par žestikulēšanas spēku, kas var palīdzēt mums kā runātājiem raisīt jaunas domas vai pat nonākt pie atklāsmēm. Divas pētnieces Sjūzana Goldina-Medova no Čikāgas Universitātes un Marta Vāgnere-Eilibeili no Viskonsīnas Universitātes ir atklājušas žestikulēšanas pozitīvo ietekmi uz runātāju. Viņas uzskata, ka žestikulēšana atspoguļo, ko runātājs zina un tādējādi var būt “logs” uz viņa domām. Šis logs bieži vien atklāj domas, par kurām pats runātājs pat nezina.

Aicinājums, izmantot vairāk rokas runājot, var palīdzēt runātājam atklāt domas, kas būtu noderīgas klausītājiem. Žestikulēšana varot arī izmainīt to, ko runātājs zina. Tās var palīdzēt runas laikā radīt jaunas domas. Kā būtu ar žestikulēšanas izmantošanu prātavētru laikā?