Datu analītiķis vai datu izmeklētājs?





Mani fascinē lasīt, kādas būs nākotnes profesijas – datu arheologs un datu izmeklētājs, kiberpilsētas analītiķis, finansiālās labbūtības treneris, digitālais drēbnieks, personīgās atmiņas kurators, uzticības direktors utt. Tās sasaucas gan ar tehnoloģiju attīstību un līdz ar to ar ikdienas klientu vajadzībām nākotnē. Šie amati uzmanību piesaista, jo izklausās interesanti un rada intrigu. Bet vai arī šobrīd mēs nevarētu datu analītiķi saukt par datu izmeklētāju? Vai tiešām mums bankās vai citās finanšu insitūcijās nevarētu būt personīgais finansiālās labbūtības koučs?


Pagājušajā nedēļā kā viena no runātājiem piedalījos konferencē HR Nedēļa Latvija. Tur arī uzstājās Debra Corey, kas sevi stādīja priekšā kā “Chief Pay it Forward Officer at DebCo HR”. Viens no ASV ietekmīgākajiem klientu apkalpošanas jomas viedokļu veidotājiem Šeps Haikens savā kompānijā sev ir piešķīris “Chief Amazement Officer” amatu. Arī es sevi dēvēju par komunikācijas arhitekti, jo palīdzu ar komunikācijas veidošanu no pašiem pamatiem un esmu atbildīga par visu tās realizēšanas procesu un rezultātiem.





Veidojot personīgo zīmolu, mums vajag atrast savu “atšķirības zīmi” un to var iekļaut savā amata nosaukumā, kas, iespējams, labāk raksturo vai iedot “garšu” mūsu darba pieejai un vērtībām. Piešķir interesantu šķautni un liek aizdomāties un atcerēties šo personu. Radošāka pieeja amatu nosaukumiem, dod iespēju piešķirt amatam citu svaru un arī darbiniekam citu vērtību.


Un šādu pieeju piedāvā paši darba devēji. Piemēram, tie, kas kādreiz ir bijuši Apple veikalos, ir pamanījuši, ka tehniskajiem pārdošanas darbiniekiem blakus vārdam ir rakstīts “Genius” (ģēnijs nevis vienkārši “darbinieks” vai tehniskais atbalsts), kompānijā Houghton Mifflin Harcourt sekretāri sauc par “Director of First Impression” (pirmā iespaida direktori), Grasshopper korporatīvās komunikācijas vadītāju dēvē par “Ambassador of Buzz” (latviski vienā vārdā grūti iztulkojams – vēstnesis, kas veido interesi, diskusiju, čalošanu ap produktu, pakalpojumu mārketingā), sociālo mediju aplikācijas uzņēmuma Buffer klientu apkalpošanas darbiniekus sauc par “Happiness Heros” (laimes varoņi). “Chief of chatting” (tērzēšanas vadītājs) ir gan atrodams sociālo mediju ekspertiem, gan arī klientu apkalpošanas centra darbiniekiem. Nemaz nerunājot par vairāk kā 70 “Chief Happiness Officer” ( Galvenais laimes vadītājs) HR vadītājiem, kas ir arī sastopami pie mums Latvijā.


Arī lielu uzņēmumu vadītāji ir ieviesoši korekcijas standarta uzņēmumu vadītāju nosaukumiem - Honest Tea izpilddirektors ir prezidents un “TeaEO”. SCVNGR un Level-Up, Bostonā bāzēta mobilo telefonu aplikāciju uzņēmuma, vadītājs Sets Prībatčs sevi dēvē par “Chief Ninja”, Džerijs Jans un Deivds Failos, Yahoo radītāji, sevi dēvēja par “Chief Yahoos!”, Apple Stīvs Džobs – iCEO un investīciju uzņēmuma Motley Fools izveidotāji brāļi Toms un Deivds Gārdneri sevi sauc par “Fools” (āksti, iedvesmojoties no Šekspīra lugas, kur āksts ir vienīgais galmā, kas drīkst runāt patiesību). Protams, viņi visi ir oficiāli CEO, prezidenti, CFO utml., bet, lai labāk demonstrētu savu lomu, atbildību, nozari un arī produktu, var arī izmantot radošu pieeju un publiski sevi saukt citādāk kā ir rakstīts darba līgumā.


Kādi ir ieguvumi no radošiem amatu nosaukumiem? Piedāvājot darba tirgū šādus amatus arī vienkāršam darbam tiek piešķirta papildus loma un papildus uzmanība. Tu vairs neesi vienkārši pārdevējs, bet gan, piemēram, “izglītotājs”(educator) apģērbu tirgošanās kompānijā Lululemon. Darbs, lai gan zināms, potenciālajiem darba meklētājiem varētu izklausīties kārdinošāks. Un arī pats darbinieks vairāk var lepoties ar savu lomu.


Radošie amatu nosaukumi tiek aktīvi ieviesti darba tirgū tāpēc, ka tiem ir jāpiesaista mileniāļu paaudze un kuri vēlas identificēties ar “modernu” darbu un darba kultūru.


Turklāt, šādi amati ir saistīti ar jaunuzņēmumu, IT un tehnoloģiju, sociālo mediju un radošu nozaru uzņēmumiem. Protams, šādi nosaukumi tiek izmantoti arī talantu piesaistes un korporatīvā zīmola mārketingam. Bet, no otras puses, arī darbiniekam ir iespēja radošāku amatu izmantot sava personīgā zīmola veidošanā.


Negatīvais šādiem nosaukumiem, kuri ir varbūt pārāk piņķerīgi un skaidru darbinieka lomu un atbildību nedefinējoši, nav īsti saprotams, ar ko tad konkrētais cilvēks nodarbojas. (Hmm, bet varbūt tas rada vajadzīgo intrigu, lai sev pievērsu uzmanību un pēc iepazīšanās tas darbotos kā sarunas turpinājumu iniciējošs fakts?) Te arī ir jāizvērtē robežas “radošumam” dažādās nozarēs, lai gan arī investīciju uzņēmums “Motley Fools” parāda, ka šis, viens no iekārojamākajiem ASV darba devējiem 2019. gadā, var izaicināt stīvumu arī šajā nozarē. Šajā vasarā Resume.io, ASV uzņēmums, kas piedāvā CV un pieteikuma vēstuļu izveidi tiešsaistē, veica aptauju par šiem jaunajiem nosaukumiem ASV. Tika noskaidrots, ko tad cilvēki domā par tādu vārdu kā – “ņindza, varonis, burvis, čempions, hakeris, sludinātājs (evengelist) un ģēnijs” izmantošanu amatu nosaukumos. Lai gan “hakeris” tiek izmantots priekš mārketinga amatiem, 91% teica, ka viņi uz šādu pozīciju nepieteiktos. Un nav pārsteigums, jo hakeris saistās ar negatīvu un nelikumīgu darbību. Tuvu tam sekoja arī “sludinātājs” un 70% robežās negatīva attieksme bija “guru”, “ģēnijam” un “čempionam”. Protams, jautājums ir – kas ir Resume.io aptaujā piedalījušies klienti, kādu nozaru un vecumu pārstāvji? Varbūt viņi nav mileniāļi vai arī šie nosaukumi ir izmantoti tik bieži, ka “pārsātīnājums” liek no tiem atteikties.


Lai kā arī nebūtu, amata nosaukums, kas rada pozitīvā nozīmē intrigu, pozitīvas emocijas, piešķir lielāku lomu tā izpildītājam noteikti tiks novērtēts. Un tas nenozīmē, ka tūlīt ir jāskrien darba līgumos mainīt amata nosaukumu un lauzīt galvu, kā tas tagad sakrīt ar amatu klasifikatoru. Līgumā var būt viens formālais nosaukums, bet otrs radošākais, ko mēs ikdienā publiski lietojam vai nu formālā amata nosaukuma vietā vai arī papildus formālajam, pievēršot uzmanību savai lomai, vērtībām. Vienu vārdu sakot, iespēja veidot savu mārketingu.