Mēs bieži pieņemam – ja es labi un cītīgi strādāju, tad mani pamanīs un novērtēs. Diemžēl cilvēki, apkārtējie, ir tik “pārņemti” ar savu darbu, ar tā izpildi laikā, ar milzīgo informācijas apriti un analīzi, ka diemžēl mūsu darba novērtējums var palikt nepamanīts. Harward Business Review raksta: “Aizņemtība liedz iedziļināties mūsu darba augļos un izveidot par to vērtējumu vai stāstu. Patiesībā var būt sliktāk – tiek pieņemti neprecīzi pieņēmumi: “tavas prasmes neatbilst mūsdienu vajadzībām, ja uzreiz pēc bērna kopšanas atvaļinājuma neatgriezies darbā” vai “esi sācis strādāt citā nozarē, jo tev bija garlaicīgi vai nevarēji savu iepriekšējo lomu “pacelt””. Tāpēc es bieži klientiem saku: “ kas sunim asti cels, ja ne pats”, aicinot katram objektīvi novērtēt savu lomu un pienesumu un to arī parādīt. Bet paliek jautājums: kā to izdarīt gaumīgi?
Pirmkārt, nebaidīties dalīties ar savām veiksmēm.
Veiksme var būt profesionālie panākumi – projekta noslēgšana, inovatīvu produktu/procesu ieviešana, paaugstinājums amatā, uzvara konkursā, simtais klients utt. Tas, kādā veidā šī veiksme tiek pasniegta, kādā formā Jūs to paudīsiet, arī ir noteicošais. Piedāvā savu veiksmes stāstu ar pierādījumiem, lai nav vienkārši “tukša lielīšanās”. Daloties ar šo stāstu, pavērs to kā pieredzi, no kuras citi var mācīties, parādi, kā nonāci pie produktīvā iznākuma.
Otrkārt, dalies ar savu prieku.
Mums apkārt ir tik daudz negāciju, ka ar prieka brīžiem var izcelties uz to fona. Esi iesniedzis savu disertāciju vai projektu – ieraksti sociālo mediju kontā par faktu un padalies ar galvenajām atziņām vai secinājumiem. Klients īpašu paldies pateicis, padalies ar to, parādot ne tikai savu spēju apkalpot klientu, bet arī parādot, kā klienti uztver labu servisu.
Treškārt, nenovērtē sevi par zemu.
Šī ir visgrūtākā daļa. Kad ir jāizveido par sevi stāsts, jānosaka, kas es esmu, tad kautrīgums nobloķē spējas izcelt savu unikalitāti. Ja stāsts par mums ir balstīts uz faktiem, tad ar lepnumu (bet ne ar lielību) savu īpašo devumu vai artavu arī izceļam. Ja vari pierādīt, ka esi “labākais nozarē”, “iedvesmojošākais savā nodarbē”, “pionieris procesu ieviešanā Latvijā”, tad noteikti to vajag iekļaut CV, sociālo mediju profilos, aprakstos par sevi mājas lapā utt.
Ceturtkārt, paliec uzticīgs autentiskumam.
Šo es nebeidzu atkārtot. Esi pats, autentisks un patiess. Nepārspīlē savu lomu un devumu, atspoguļo savu veikumu un profesionālo pievienoto vērtību tā, kā tas ir. Esmu vairākkārt saskārusies ar piemēriem, kur kāds darbinieks ieraksta savā LinkedIn profilā, ka ir ieviesis megaprojektu Latvijā. Un citi, kas zina viņa lomu – klienti, sadarbības partneri, kolēģi utt. - par to vīpsnā un iesmej, jo zina, ka ir vienkārši bijis viens no pāris desmitu komandas, kas pie šī projekta ir strādājis. Nav to vadījis, nav tā stratēģiju veidojis, bet gan bijis viens no komandas. Savas lomas pārspīlējums rada negatīvu attieksmi, bet, to pašu stāstu var veidot savādāk, izceļot tieši pieredzi, kas ir gūta.
Nobeigumā vēlos visiem novēlēt nejaukt lielīšanos ar patiesa pašnovērtējuma paušanu un būt drosmīgiem sevis prezentēšanā. Piemēram, darba intervijā vai projekta prezentācijā pie klienta, kur jāparāda Jūsu nozīmīgums, pievienotā vērtība (atbildot uz jautājumu – kāpēc tiešu Jūs?) – patiess uz faktiem balstīts stāsts par Jums tiks uztverts pozitīvi un liecinās, ka Jūs esat skaidrībā ar savām stiprajām un vājajām pusēm. Jūs demonstrēsies pārliecinātību par savām spējām, vērtībām un viedokļiem.
