Kam vieglāk izveidot personīgo zīmolu – uzņēmuma vadītājam vai vidusskolēnam?







Esmu daudz par šo jautājumu domājusi, veidojot personīgā zīmola attīstības programmu vidusskolēniem. Turklāt pavisam drīz daudzi devīt- un divpadsmitklasnieki beigs skolas gaitas, un šis jautājums kļūs aktuāls. Esmu bijusi klāt pie vairāku vadītāju personīgo zīmolu izveides un kopšanas, tāpēc varu abas grupas salīdzināt.


Tas, ka personīgais zīmols ir vajadzīgs abiem, nav vispār diskutējams, bet kādas ir viņu starta pozīcijas?





Uzņēmuma vadītājam ir privilēģijas. Proti, viņam ir komanda vai vismaz viens cilvēks, vai pat teicamā situācijā arī vēl sabiedrisko attiecību, mārketinga un pasākumu organizēšanas aģentūras, kas profesionāli rūpējas par vadītāja personīgo zīmolu. Padomi, runas, prezentācijas, kontakti, pasākumi, mediju intervijas, sociālo mediju kontu uzturēšana nav jādara pašam, lielāko daļu no tā izdara profesionāļi. Viņi arī pieskata, lai zīmola vērtības, kas, protams, ir tandēmā ar korporatīvo kultūru, sakrīt un tiek īstenotas, kopjot vadītāja personīgo zīmolu.


Ļoti bieži otra privilēģija ir atpazīstamība, cieņa un dzīves pieredze, līdz ar to ir iespēja izveidot lielisku personīgā zīmola stāstu un solījumu. Ja arī atpazīstamības vēl nav, tad uzņēmuma komunikācija ir lielisks tramplīns tās veicināšanai.


Trešā privilēģija – par uzņēmuma vadītāju interesējas plaša mērķauditorija. Gan interesē intervijas, aicina piedalīties konferencēs un semināros, vadīt pasākumus, prasa intervijas utt. Proti, vadītajam lidz ar amatu nāk līdzi platforma, lai veidotu savu atpazīstamību.

"Uzņēmuma vadītājam ir labas un ar resursiem nodrošinātas starta pozīcijas zīmola kopšanā, lai gan vienmēr ir jārēķinās, ka vadītāja personīgais zīmols ir cieši saistīts ar uzņēmuma un produkcijas zīmolu".

Personīgā reputācija ietekmē arī uzņēmuma reputāciju. Un otrādi. Tā ir milzīga atbildība, kas vadītājam jāuzņemas.


Savukārt skolēnam, kas grasās pievienoties darba tirgus un talantu atlasīšanas lielajai konkurencei, starts nav tik vienkāršs. Viņš vai viņa ir viens no tūkstošiem, kuram nav bagātīgas profesionālās un dzīves pieredzes bagāžas, ar ko izcelties. Lielāka varbūtība, ka nav arī vēl atpazīstamības (izņēmums sportisti, mūziķi, kas pārstāv Latvijas vārdu pasaulē). Arī pozicionēšanas platforma nav tik noteikta kā vadītājam. Jā, būs jaunieši, kas aktīvi darbojas skolēnu/studnetu padomēs, iesaistīti NVO sektora aktivitātes, kas noteikti sniedz jauniešiem gan tīklošanas, gan sevis “iepazīstināšanas” iespējas. Bet šāda platforma ir vairāk izņēmuma gadījumos. Līdz ar to skolēna starta pozīcijas nav tik labvēlīgas.


Bet ir viens pluss – būdams vēl jauns, bez atbildības par uzņēmumu un tā reputāciju nastas, ir iespējas brīvi eksperimentēt ar sava zīmola izveidi un kopšanu. Turklāt, starta pozīciju izvēlas pats, un tā nav sasaistīta ar uzņēmuma gaitām.

"Jaunietim brīvību vajag izmantot kā tramplīnu personīgā zīmola izveidē!"

Tad, kāds ir mans verdikts? Uzskatu, ka uzņēmuma vadītājam ir vienkāršāk veidot personīgo zīmolu, bet ir daudz lielāka atbildība. Savukārt jauniešiem – lai arī nav tik daudz priekšrocību, tad brīvība izvēlēm un rīcībai sniedz fantastisku iespēju eksperimentēšanai, lai stiprinātu un veidotu savu zīmolu.


Kas skolēnam ir jādara, lai savas starta pozīcijas stiprinātu? Minēšu pāris soļus:

  1. skaidri jādefinē, kas tu esi, ar ko tu atšķiries no citiem, proti, kas ir tava unikalitāte, kas ir tavs mērķis. Šis veidotu tava personīgā zīmola stāstu un solījumu. To jāvar pateikt 30 sekundēs.
  2. Jākopj savu klātienes un neklātienes (internets, sociālie mediji) reputāciju.
  3. Jāveido kontakti jeb jātīklojas ar savas mērķauditorijas pārstāvjiem.

Personīgā zīmola izkopšana ir ikdienas darbs. Tas turpinās visas dzīves garumā.

Lai uzzinātu variāk par pesonīgā zīmola izveidi, ar daudziem skolēniem es tikšos skolās, pārējos aicinu lasīt arī turmpāk anu blogu www.ilzerassa.com. Padomi noteikti palīdzēs!